Vispirms — neliels ievads. Tiem, kuri nav pazīstami ar EV uzlādes nozari, “CPO” visbiežāk ir saīsinājums no “Charge Point Operator” jeb uzlādes punktu operators. Parasti, bet ne vienmēr, tas ir tas pats uzņēmums, kam pieder lādētāji, un CPO var nozīmēt arī “Charge Point Owner” jeb uzlādes punktu īpašnieku. Taču uzlādes punkta īpašumtiesības un tā ekspluatācija ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Brīdinājums par sižeta pavērsienu: CPO Operatora puse ir samērā vienkārša spēle, savukārt Īpašnieka pusē viss kļūst patiešām interesanti. Operatora puse būtībā veido uzņēmuma EBITDA, kamēr Īpašnieka pusei jāraizējas par aktīvu vērtību un līdz ar to — EBIT. Pie tā vēl atgriezīsimies raksta turpinājumā. Taču vispirms aplūkosim tipiska Operatora galvenās ieņēmumu un izmaksu pozīcijas:
Labāk skatīties? Lūk, 4 minūšu versija.
Ieņēmumi no uzlādes
Parasti tas ir galvenais un daudzos gadījumos arī vienīgais Operatoru ieņēmumu avots. Daži pelna arī, sniedzot pakalpojumus trešo pušu uzlādes punktu īpašniekiem vai atsevišķos tirgos tirgojot sertifikātus. Par to — vēlāk.
Operatora ieņēmumi no uzlādes nāk pa diviem galvenajiem kanāliem:
- Norēķini uz vietas. Tie rodas, kad nereģistrēti klienti maksā tieši pie lādētāja — ar bankas karti vai mobilo maksājumu.
- EMSP ieņēmumi.
Tiem, kuri šo terminu nepārzina: EMSP nozīmē Electric Mobility Service Provider jeb elektrotransporta mobilitātes pakalpojumu sniedzējs; dažkārt lieto arī apzīmējumus EMP vai MSP. Būtībā EMSP pieder klienti, kamēr CPO pieder lādētāji. Pēc analoģijas — padomājiet par mobilo sakaru infrastruktūru, piemēram, torņiem un pamattīkla serveriem (CPO), un mobilo sakaru operatoriem (EMSP), kas jums pārdod abonementus, izmantojot dažādu tīklu operatoru infrastruktūru. Parasti CPO ar lielākiem EMSP vienojas divpusējos darījumos vai vienkārši iekļauj savu tīklu tādās platformās kā DCS, Hubject vai Girève, kuru mērķis ir savienot EMSP un CPO. Daži Operatori pārvalda arī savu EMSP — vai nu ekskluzīvi, vai paralēli citiem EMSP. Par šo vien varētu uzrakstīt veselu rakstu sēriju, un, iespējams, kādu dienu arī uzrakstīsim.
Pagaidām vienkāršosim: ieņēmumi no norēķiniem uz vietas nāk no nereģistrētiem klientiem, kuri vienkārši piebrauc pie lādētāja un vēlas uzlādēties. EMSP ieņēmumi nāk no klientiem, kuriem ir kāda veida abonements vai reģistrācija. Tas, kā uzlāde tiek noteikta dažādos klientu segmentos, ir pavisam cita spēle, kurai varbūt pieskarsimies citā rakstā. Taču šobrīd pieņemsim, ka lielākajai daļai uzlādes sesiju cena tiek noteikta par kWh, proti, tā ir tieši atkarīga no galapatērētājam piegādātās elektroenerģijas apjoma. Pēdējos gados nozare pakāpeniski ir nostabilizējusies pie šī cenu modeļa.
Tagad pievērsīsimies izmaksu pozīcijām:
Elektroenerģijas izmaksas
Tās būtībā ir CoGS (pārdoto preču izmaksas). Aprēķinot šo kopējo izmaksu apjomu, jāņem vērā gan elektroenerģijas cena periodā, kad tā tika piegādāta, gan tīkla maksas. Tīkla maksas parasti sastāv no fiksētas un mainīgas daļas, kas var būt atkarīga no maksimālās slodzes, kopējā piegādātās enerģijas apjoma, lietošanas laika un citiem faktoriem. Šīs izmaksas var krasi atšķirties atkarībā no sezonas, diennakts laika un ģeogrāfiskās vietas. Daži Operatori tieši pārnes spot cenu plus uzcenojumu uz galapatērētāju, taču praktisku un regulatīvu iemeslu dēļ (un tāpēc, ka daudzi Operatori EMSP ir fiksējuši cenas) lielākā daļa izvēlas izmaksas laika gaitā izlīdzināt, periodiski koriģējot klientu cenas, balstoties uz izmaksu prognozēm. Daži mēģina šo risku ierobežot, parasti noslēdzot tiešas iepirkuma vienošanās ārpus spot tirgus (tā saukto PPA).
Transakciju izmaksas
Izmaksas par norēķinu uz vietas transakciju apstrādi. Parasti Operators sadarbojas ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, piemēram, Adyen vai līdzīgu uzņēmumu, kas par maksu apstrādā maksājumus. EMSP ieņēmumiem transakciju izmaksas ir EMSP pusē.
Uzturēšanas izmaksas
Tās ir plānveida un neplānoto apkopes darbu un remontu izmaksas. Parasti visiem ātrās uzlādes lādētājiem vismaz reizi gadā nepieciešama apkopes vizīte. Turklāt ir arī viss tas grūti noticamais, kas var notikt ar lādētājiem reālajā vidē. Īsāk sakot: ja spējat to iztēloties, varat būt droši — tas jau ir noticis. Vai iespējams avarēt tā, ka Polestar uzkrīt ar jumtu uz leju lādētājam? Pilnīgi noteikti. Vai, jūsuprāt, CCS kabelis ir pietiekami izturīgs, lai no betona pamatnes izrautu 500kg smagu lādētāju un uzvilktu to uz blakus stāvoša Nissan LEAF motora pārsega, ja kabelis ieķeras Audi e-Tron sakabes āķī un vadītājs vienkārši nospiež pedāli grīdā? Absolūti. Saraksts ir bezgalīgs. Neatkarīgi no tā, vai tās ir tiešās izmaksas, garantijas gadījumu apstrāde, apdrošināšanas izmaksas, zaudētie ieņēmumi vai kas cits — tas viss galu galā maksā naudu, un tas ir jāieplāno.
Klientu apkalpošana
Katru mēnesi tūkstošiem cilvēku pirmo reizi iegādājas EV. Kādā brīdī viņi pirmo reizi nonāks ātrās uzlādes lādētāja priekšā, pilnībā nezinot, ko darīt. Iztēlojieties, ka pirmo reizi iebraucat degvielas uzpildes stacijā ar automašīnu, par kuru jums nav nekādu priekšzināšanu, un mēģināt saprast, kur atrodas degvielas tvertnes vāciņš vai ar ko atšķiras dīzelis no benzīna. Mūsu vecāki parasti to visu mums iemācīja, kad apguvām braukšanu, taču EV vadītājiem lielākoties šādas privilēģijas (pagaidām) nav bijis. Uzlādes lietotāja pieredze ir vēl viena tēma, par kuru varētu uzrakstīt veselu rakstu sēriju, bet pagaidām vienkārši uzsvērsim, cik svarīga ir laba klientu apkalpošana.
Vietas noma / ieņēmumu dalīšana
Vai esat analītiķis, kurš mēģina izprast CPO peļņas prognozi? Vai jūs sajūsmina viņu EBITDA maržas? Paskatieties vēlreiz un mēģiniet noskaidrot, ko CPO vispār plāno maksāt īpašumu īpašniekiem. Visticamāk, nākotnē šī pozīcija tiek būtiski novērtēta par zemu. Ja vien CPO pats nav īpašuma īpašnieks (padomājiet par degvielas uzpildes stacijām, kas pieder tādam degvielas tirgotājam kā Circle K vai BP), iespēja būvēt un piederēt lādētājiem labā vietā, visticamāk, kļūs arvien dārgāka. Sākotnējos gados CPO varēja piekļūt labām vietām, vienkārši esot gatavi ieguldīt. Taču, īpašumu īpašniekiem un nekustamo īpašumu uzņēmumiem arvien labāk apzinoties savu stāvvietu vērtību un jauniem CPO ar dziļām kabatām cenšoties ar naudu nopirkt ceļu līdz kritiskajai masai, gaidiet, ka spēku samērs nosvērsies īpašumu īpašnieku labā. Arī par šo tendenci mums kādreiz droši vien vajadzētu uzrakstīt rakstu.
SaaS licences
Papildus visām vispārējām uzņēmuma IT sistēmām Operatoram nepieciešama sistēma ar nosaukumu CPMS: “Charge Point Management System” jeb uzlādes punktu pārvaldības sistēma. Lieli, ilgstoši tirgū esoši Operatori to var būt izstrādājuši paši, un dažiem (piemēram, uzņēmumam ChargePoint) tā ir daļa no pamatdarbības. Šiem uzņēmumiem sistēmas tiek aktivizētas bilancē un parasti norakstītas 3-5 gadu laikā. Tomēr nozare virzās uz specializētām platformām, piemēram, Driivz, Greenflux, Virta vai līdzīgām, par kurām jāmaksā licences maksa.
Piešķirtās pieskaitāmās izmaksas
CPO var būt daļa no lielāka uzņēmuma ar vairākām darbības jomām vai arī patstāvīgs uzņēmums, kam jāsedz pilnas izmaksas par grāmatvedību, mārketingu, HR, birojiem utt.)
Tīrā peļņa no blakus esošām darbības jomām
Iepriekš minējām vēl divus ieņēmumu veidus: pakalpojumus un sertifikātus. Īsumā aplūkosim tos.
Pakalpojumi parasti nozīmē lādētāju būvniecību vai ekspluatāciju citiem un maksas iekasēšanu par to. CPO ir izveidojuši procesus un komandas, lai investoru naudu pārvērstu uz vietas uzstādītos lādētājos, un reizēm izvēlas šo kapacitāti piedāvāt trešajām pusēm. Parasti tā ir daļa no darījuma ar īpašumu īpašniekiem, kur infrastruktūra pieder pašam īpašniekam, bet CPO to par maksu izbūvē un ekspluatē. Lai gan īstermiņā tas var nodrošināt gaidītus ieņēmumus, kā arī pavērt jaunpienācējiem iespēju ienākt tirgū ar vieglu aktīvu struktūru, mīnuss ir tāds, ka jūs varat būvēt pats savu konkurentu. Laika gaitā sagaidām, ka uzlādes punktu ekspluatācija kļūs arvien vairāk par standartizētu pakalpojumu, un tam ir dažas interesantas stratēģiskas sekas, kurām varbūt pieskarsimies citā rakstā.
Sertifikātu tirdzniecība ir nišas ieņēmumu avots noteiktos tirgos, piemēram, Kalifornijā, un parasti tā paredzēta, lai paātrinātu pāreju uz atjaunojamo enerģiju. Šādos tirgos CPO var pelnīt, pārdodot sertifikātus vai kredītus citiem spēlētājiem, kuriem regulatīvu prasību dēļ tie ir jāiegādājas. Tesla kritiskos periodos ar to ir nopelnījusi ievērojamas summas — gan no pārdoto automašīnu kredītiem, gan no enerģijas kredītiem par elektroenerģiju, kas piegādāta caur tās superuzlādes tīklu.
EBITDA
Saskaitot visus iepriekš minētos komponentus, iegūstam CPO pamatdarbības peļņu jeb EBITDA. Lielākam CPO ar veselīgu CoGS maržu un noteiktu mēroga ekonomiju citās izmaksu pozīcijās EBITDA marža var būt 25-35% robežās, kas ir ļoti pieklājīgi. Tātad viss ir kārtībā? CPO ar veselīgu EBITDA atbilst visiem kritērijiem: pamatdarbībā pelnošs uzņēmums, stabila vieta ESG sektorā, un brauciens uz megatendences viļņa, kas nākamajai desmitgadei un vēl ilgāk vairāk vai mazāk garantē iespaidīgus izaugsmes rādītājus? Diemžēl tā ir tikai puse no stāsta. Pievērsīsimies īpašnieka skatpunktam un aplūkosim EBIT.
Viltīgais “D” saīsinājumā “EBITDA”
Uzlādes tīkla būvniecība un īpašumtiesības būtībā nozīmē naudas ierakšanu zemē. Uzlādes punktu īpašnieki ir uzņēmumi ar lielu aktīvu īpatsvaru, kas nepārtraukti meklē vietas, kur būvēt. Kad apņematies attīstīt konkrētu vietu, aptuveni puse no ieguldījuma kļūst par neatgūstamām izmaksām — proti, izmaksām par visu, kas atrodas zem zemes. Teorētiski visu, kas atrodas virs zemes, var demontēt un izvietot jaunā vietā, taču praksē tas gandrīz nekad nenotiek.
Tāpēc praktiski visos gadījumos, ieguldot konkrētā vietā, izvietotā nauda ir jāatgūst no šīs vietas uzlādes ieņēmumiem. Kamēr ieņēmumi ietilpst EBITDA, faktiskie ieguldījumi uzlādes tīklā tiek uzskaitīti zem “D” — “Depreciation” jeb nolietojuma (atcerieties, ka EBITDA nozīmē “Earnings Before Interest, Taxes, Depreciation and Amortization”). Finansiāli jūsu tīkls parasti jānoraksta 5 līdz 10 gadu laikā — atkarībā no piemērotā revīzijas standarta, konkrētajiem vietas līgumiem, auditora noskaņojuma un citiem faktoriem. Šis nemainīgais ikgadējais nolietojums ir jāuzrāda uzņēmuma bilancē un līdz ar to arī EBIT.
Apskatīsim, ko tas patiesībā nozīmē, izmantojot ļoti vienkāršotu piemēru. Pieņemsim, ka vēlaties ieguldīt vienā ātrās uzlādes vietā par 50.000€ (uzlādes vieta CPO valodā nozīmē iespēju vienlaikus uzlādēt vienu auto. Vietā ar 5 uzlādes vietām vienlaikus var uzlādēt 5 automašīnas). Pieņemsim, ka jūsu auditors piekrīt 10 gadu nolietojuma periodam. Tas nozīmē ikgadēju nolietojumu 5.000€ apmērā. Un pieņemsim, ka CPO EBITDA marža ir 30%. Tas nozīmē, ka, lai segtu nolietojumu eiro pret eiro, vietai nepieciešams gada apgrozījums (5.000 / 30%) = 16.667€, lai sasniegtu nulles punktu. Tam būtu jākļūst par jūsu investīciju lēmuma pamatu. Vienkārši, vai ne?
Diemžēl ne — trīs iemeslu dēļ:
1) Diskonta likme
2) Nevienmērīgs ieņēmumu sadalījums nolietojuma periodā
3) Tirgus piesātinājums
Diskonta likme: nākotnes naudas samazinātā vērtība
Katrai naudai ir sava cena. Turklāt visi nākotnes ieņēmumi ir riskanti, proti, mazāk nekā droši. Šīs divas pamatpatiesības veido diskonta likmes pamatu. Diskonta likme ir procentuāls rādītājs, ko veido divi komponenti.
Pirmais komponents — naudas cena — ir uzņēmuma vidējās svērtās kapitāla izmaksas (WACC). Būtībā tās ir procentu izmaksas, ko uzņēmums maksā par parāda finansējumu, un investoru sagaidāmā atdeve no pašu kapitāla. Atkarībā no uzņēmuma finanšu struktūras WACC pieaug, palielinoties vispārējām procentu likmēm, un otrādi.
Otrais komponents — nākotnes ieņēmumu riska faktors — ir sarežģītāks. Tā faktiskā vērtība parasti ir viens no rūpīgāk glabātajiem uzņēmuma noslēpumiem. Lai to aprēķinātu, jāizvērtē virkne faktoru, piemēram, nozare, kurā ieguldāt, konkurence, fundamentālie rādītāji un citi aspekti. Rezultātā iegūstat to, ko parasti dēvē par uzņēmuma β (beta). Aplūkojot uzņēmuma vēsturiskos datus, jūs varat aprēķināt β, izmantojot regresijas analīzi. Taču, ja mēģināt aprēķināt uzņēmuma nākotnes β jaunā nozarē, piemēram, CPO jomā, jāpieiet tam nedaudz radošāk.
Kad mums ir abi komponenti, mums ir diskonta likme, ko izmanto nākotnes naudas plūsmas vērtības diskontēšanai. Tas nozīmē: jo tālāk raugāmies nākotnē, jo vairāk tiek diskontēta mūsu ieņēmumu aplēšu vērtība — proti, tā kļūst mazāk vērta. Citiem vārdiem, diskonta likme ļauj investoriem vai uzņēmumam salīdzināt dažādas investīciju iespējas ar atšķirīgiem profiliem un ieguldīt tajās alternatīvās, kas nodrošina augstāko atdevi no ieguldītā kapitāla. Praktisku piemēru parādīsim pēc brīža, kad būsim aplūkojuši nākamo problēmu: ieņēmumu svārstības.
Nevienmērīgs ieņēmumu sadalījums
Tagad, kad zinām, kā noteikt nākotnes naudas vērtību, varam aplūkot uzlādes stacijas naudas plūsmu laika gaitā. Būtībā visi CPO liek likmi uz pieaugošu izmantošanu visā uzlādes stacijas darbības laikā — vienkārši tāpēc, ka uz ceļiem būs arvien vairāk EV. Tas ir pamatots pieņēmums, taču ar pāris svarīgiem nosacījumiem, kurus aplūkosim nākamajā sadaļā. Taču pagaidām pieņemsim, ka uzlādes stacija katru gadu tiks izmantota arvien vairāk. Parasti tas nozīmē, ka pirmajos darbības gados uzlādes stacija nesegs savu nolietojumu eiro pret eiro, bet vēlākos gados to kompensēs lielāki ieņēmumi. No naudas plūsmas perspektīvas tas nozīmē, ka stacija savā darbības laikā būs ar pozitīvu naudas plūsmu. Tomēr, koriģējot ar diskonta likmi, aina krasi mainās.
Apskatīsim iepriekš izmantoto piemēru ar 50.000 € uzlādes vietu, kuras nolietojuma periods ir 10 gadi. Pievienosim hipotētisku lineāru pamatdarbības peļņas kāpumu un izmantosim fiktīvu diskonta likmi 12% apmērā:
| Gads | Bilances vērtība | Nolietojums | Pamatdarbības peļņa | Diskontētā pamatdarbības peļņa |
|---|---|---|---|---|
| 0 | 50 000 | |||
| 1 | 45 000 | (5 000) | 3 500 | 3 125 |
| 2 | 40 000 | (5 000) | 4 000 | 3 189 |
| 3 | 35 000 | (5 000) | 4 500 | 3 203 |
| 4 | 30 000 | (5 000) | 5 000 | 3 178 |
| 5 | 25 000 | (5 000) | 5 500 | 3 121 |
| 6 | 20 000 | (5 000) | 6 000 | 3 040 |
| 7 | 15 000 | (5 000) | 6 500 | 2 940 |
| 8 | 10 000 | (5 000) | 7 000 | 2 827 |
| 9 | 5 000 | (5 000) | 7 500 | 2 705 |
| 10 | - | (5 000) | 8 000 | 2 576 |
| KOPĀ | (50 000) | 57 500 | 29 903 |
No naudas plūsmas skatpunkta stacija savā 10 gadu investīcijas darbības laikā radīs 57.500€, kas kopumā atbilst 15% atdevei 10 gados. Jau sākotnēji ne pārāk iespaidīgi, bet, diskontējot ar 12%, šis biznesa pamatojums sabrūk. Tā kā lielākā daļa stacijas ieņēmumu ir nākotnē un tādēļ tiek būtiski diskontēti, pamatdarbības peļņas pašreizējā vērtība ir niecīgi 29.903€, mērot šodienas investora naudā. Salīdzinot ar 50.000€ ieguldījumu, tas acīmredzami nesummējas: neto pašreizējā vērtība (NPV) ir aptuveni −20.100€.
Šai problēmai ir divi tieši risinājumi: samazināt stacijas izbūves izmaksas un / vai palielināt stacijas ieņēmumus. Pie tā atgriezīsimies secinājumos, bet vispirms aplūkosim pēdējo problēmu: tirgus piesātinājumu.
Tirgus piesātinājums: cik daudz elektroenerģijas EV patiesībā vajag?
EV uzlāde būtībā ir nulles summas spēle. Kā īkšķa likums, reālos apstākļos BEV (Battery Electric Vehicle) autoparka vidējais patēriņš visa gada griezumā ir aptuveni 0,2kWh uz kilometru. Ja tirgū ir 100.000 BEV un katrs no tiem gadā nobrauc vidēji 12.000 km, kopējais enerģijas patēriņš ir (100.000 * 12.000 * 0,2) = 240 000 000 kWh jeb 240 GWh. Ja vien jums kaut kā neizdodas panākt, lai visi brauktu vairāk, vai pārliecināt OEM ražot mazāk energoefektīvus auto, vienīgais reālais mainīgais, kas nosaka kopējo uzlādes tirgus apjomu, ir uz ceļiem esošo BEV skaits. Tad atliek vien sadalīt šo apjomu uzlādes segmentos un ļaut CPO cīnīties par tirgus daļu katrā no tiem.
Segmentācija un segmentu apjomi ir tēmas, kuras, iespējams, jāpievieno arvien garākajam nākotnes rakstu sarakstam. Uzlādes tirgu var segmentēt dažādos veidos, taču pagaidām pietiks ar šo: neatkarīgi no segmentācijas jūs dalīsiet salīdzinoši fiksēto apjomu jebkurā konkrētā segmentā ar saviem konkurentiem. Tas nozīmē, ka, visiem pārējiem apstākļiem esot vienādiem, jūsu katras stacijas noslodzes līmeni būtiski ietekmēs tas, cik daudz būvē jūsu konkurenti. Un, kā redzējām iepriekš: tiklīdz stacija ir uzbūvēta, tā turpinās darboties, kamēr vien tās EBITDA ir pozitīva.
Varētu domāt, ka pārmērīgu uzlādes punktu izbūvi automātiski novērš racionāli investori: ja veicat aprēķinus, jums būtu jāspēj noteikt, kad tirgus tuvojas piesātinājumam. Parasti tajā brīdī nebūtu lielas jēgas ieguldīt papildu kapitālu, jo nākotnes ieņēmumu vērtība nesegtu šodienas investīciju. Tomēr daudzu un dažādu iemeslu dēļ tā ne vienmēr notiek. Šāda dinamika vērojama arī citos tirgos, piemēram, lieljaudas jēlnaftas tankkuģu jeb VLCC kuģniecības tirgū, kas lielā mērā ir ciklisks. Investori iegulda naudu jaunu kuģu būvē, tikai lai atklātu, ka frakta likmes sabrūk, kad tirgū vienlaikus nonāk pārāk liels tonnāžas apjoms. Kādam nākamajam rakstam varētu sagatavot padziļinātu dažādu CPO stratēģiju analīzi, bet pagaidām izcelsim vienu faktoru: atrašanās vietu.
Būtiskākais: atrašanās vieta, mazulīt! (un arī izmaksas un līgumi)
Tātad jūs esat tikuši cauri garam rakstam un joprojām lasāt. Laiks atalgot jūsu pūles ar atbildi uz sākotnējo jautājumu: kas nepieciešams, lai CPO būtu rentabls?
Pieņemsim, ka esat samērā labs operators ar noteiktu EBITDA maržu. Pieņemsim, ka jums kā īpašniekam ir noteikta diskonta likme. Kā minējām iepriekš, divi galvenie sviras mehānismi peļņas palielināšanai ir uzlādes ieņēmumi un būvniecības izmaksas.
Iepriekš sniedzām uzlādes vietas naudas plūsmas profila piemēru. Nulles summas tirgū vidējie ieņēmumi no vienas uzlādes vietas ir tieša funkcija no automobiļu skaita un kopējā uzlādes vietu skaita. Bet ko darīt, ja visas uzlādes vietas nav vienādas? Ko darīt, ja dažas uzlādes vietas spēj gūt ieņēmumus virs vidējā līmeņa (uz citu uzlādes vietu rēķina, kurām tad nāksies pelnīt zem vidējā līmeņa)? Katrs CPO no saviem datiem zina, ka klienti dažām vietām dod priekšroku vairāk nekā citām. Katrs CPO ir veicis plašu modelēšanu par šo tēmu. Un vairums CPO uzskata, ka ir atšifrējuši kodu, kā atrast vietas ar ieņēmumiem virs vidējā līmeņa.
Tas atrisina ne tikai ieņēmumu problēmu, jo aplēses varat pastiprināt ar reizinātāju, kas atspoguļo premium vietu vērtību, bet arī piesātinājuma problēmu. Tas ļauj apgalvot, ka piesātinātā tirgū lielākā daļa uzlādes punktu, ko vēlākos posmos izbūvē jaunpienācēji, atradīsies zemākas kvalitātes vietās, jo visas premium vietas jau ir aizņēmuši esošie spēlētāji. Un, tā kā dati rāda, ka klienti dod priekšroku jūsu premium vietām, varat argumentēt, ka šo vietu ieņēmumu plūsma saglabāsies arī tad, ja tirgus kļūs piesātināts, kamēr jaunpienācēju izbūvētās vietas cietīs.
Savukārt jaunpienācēji var izspēlēt izmaksu kārti. Viņi var apgalvot, ka esošajiem spēlētājiem izmaksas uz vienu vietu ir augstākas mantotās aparatūras un tehnoloģiju dēļ, kamēr jaunpienācēji, veidojot savus tīklus no nulles, var izmantot vairāku gadu pakāpeniskos uzlabojumus un uzkrātās zināšanas, lai būtu izmaksu ziņā efektīvāki. Viņiem nav jāsedz agrāko kļūdu aste — piemēram, bojātu uzlādes iekārtu bez pienācīgas slodzes balansēšanas un labas lietotāja saskarnes vai vienkārši nepareizas vietu izvēles sākumposmā — izmaksas. Tas viss un vēl vairāk nozīmē, ka viņi var sasniegt peļņas un zaudējumu līdzsvaru pie zemākiem ieņēmumiem no vienas vietas — gan zemāku būvniecības izmaksu, gan augstākas EBITDA maržas dēļ.
Visiem spēlētājiem kopīgs ir tas, ka līguma termiņu var uzskatīt par sudraba lodi. Ja izdodas kādas vietas līguma termiņu pagarināt no 10 līdz 15 gadiem, iespējams, auditors ļaus noteiktus vietas elementus, piemēram, apakšstacijas un kabeļus, amortizēt ilgākā periodā. Jūs iegūstat arī garāku ieņēmumu asti, lai gan tā ir stipri diskontēta. Un, lai visu papildinātu, iespējams, esat uz ilgu laiku fiksējuši ieņēmumu sadali ar objekta īpašnieku saprātīgā un, ne mazāk svarīgi, prognozējamā līmenī.
Rezumējot: ja jums ir labas atrašanās vietas, ilgi līgumi, izmaksu efektīva būvniecība un efektīva darbība, jūsu kā CPO pozīcija ir laba. Tomēr jūs joprojām esat pakļauti tirgus piesātinājuma un konkurentu rīcības riskam.
Un kādā brīdī nākotnē jums būs jāpārrunā visi vietu līgumi, konkurējot ar citiem CPO, kuri vēlas pārņemt jūsu premium vietas, vai pat ar nekustamā īpašuma īpašnieku, kurš nolemj vietu vienkārši pārņemt savā pārvaldībā. Pie dažiem iespējamiem šādas attīstības scenārijiem atgriezīsimies vēlākā rakstā.
Epilogs: kā attaisnot cenas/grāmatvediskās vērtības attiecību 73?
Patiesībā tas drīzāk ir jautājums nekā atbilde. Piemērs ņemts no Allego, kas ir viens no nedaudzajiem publiski kotētajiem CPO. Tas nozīmē, ka uzņēmumam visi skaitļi jāatspoguļo viegli analizējamā formā, atšķirībā no nekotētiem uzņēmumiem, kuru gadījumā jāizlaužas cauri dokumentu kaudzei, vai pat CPO, kuri ietilpst uzņēmumu struktūrā, kas ļauj tiem faktiski neatskaitīties par neko interesantu.
2023. gada 12. jūlijā Allego tirgus kapitalizācija bija USD 743 M, akcijas cenai sasniedzot 2,8. Akcionāru pašu kapitāls bija USD 27 M, kas nozīmē, ka tirgus pašu kapitālu novērtēja 27,5 reizes virs tā bilances vērtības (tādēļ “cenas/grāmatvediskās vērtības attiecība” jeb saīsināti P/B). Lai gan pats par sevi tas jau ir augsts novērtējums, vidējā mērķa cena starp 4 analītiķiem, kuri seko uzņēmumam, bija 7,4. Izmantojot analītiķu konsensu kā pamatu, iegūstam mērķa tirgus kapitalizāciju USD 1 964 M, kas dod P/B attiecību 73.
Uzņēmums konsekventi uzrādījis zaudējumus gan EBITDA, gan EBIT līmenī un strauji patērē naudas līdzekļus. Tas vairākkārt ir piesaistījis finansējumu, un pašreizējā naudas patēriņa tempā šķiet, ka drīzumā tas būs jādara atkal. Tomēr analītiķi uzskata, ka uzņēmuma vērtībai jābūt 73 reizes lielākai par tā bilances vērtību. Man personīgi to ir ļoti grūti saprast. Ja mēģinātu to saprast, skatītos uz šādiem faktoriem:
Vispārēja profila fondu pārvaldniekiem jāiegādājas ESG
Allego atrodas pašā ESG segmenta centrā un ir viena no ļoti nedaudzajām publiski pieejamajām iespējām ieguldīt EV infrastruktūrā. Ātrs ieskats akcionāru statistikā rāda, ka 15% akciju pieder iekšējām personām, bet 84% akciju pieder institucionālajiem investoriem. Kopā tie ir 99% no kopējā akciju apjoma, kas nozīmē, ka šīs akcijas nebūt nav tautas favorīts. Arvien vairāk ieguldījumu fondiem, pensiju fondiem, valsts labklājības fondiem u. c. nosakot ESG mērķus, Allego var nonākt indeksos, grozos un portfeļos, kuru dēļ lielie fondi šīs akcijas turēs autopilotā. Tas rada mākslīgu pieprasījumu pēc akcijām, kas ne obligāti sakņojas uzņēmuma faktiskajā sniegumā.
Pārņemšanas prēmija
Ieeja CPO segmentā ir pārpildīta līdz pēdējam. Pēdējos gados lielas daudznacionālas korporācijas ar dziļām kabatām ir iegādājušās ar uzlādi saistītus uzņēmumus par prāvām prēmijām, lai dabūtu kāju durvīs. Piemēri ir Shell veiktā New Motion iegāde un VW veiktā CPMS nodrošinātāja has.to.be iegāde. Tā kā Allego pastāvīgi nepieciešama nauda un tas ir viens no lielākajiem CPO ar ievērojamu objektu tīklu, var apgalvot, ka uzņēmums ir nobriedis pārpirkšanai, kas nozīmētu izmaksu dienu esošajiem akcionāriem.
Prognozes par nākotnes ieņēmumiem
“Jā, protams, uzņēmums dedzina naudu un visur strādā ar zaudējumiem, bet tas viss ir normāli. Uzņēmums joprojām atrodas investīciju fāzē, maksimizējot zemes sagrābšanas scenārija potenciālu, kurā tam ir labas izredzes uzvarēt, ņemot vērā pieredzi un no datiem iegūtās zināšanas. Tam lielā apjomā ir premium vietas — kaut kas tāds, kas pašlaik uzņēmuma bilancē nav pietiekami atspoguļots. Mēs esam pārliecināti, ka nākotnē uzņēmums kļūs par naudas govi”.
Neviens no šiem skaidrojumiem mani īsti nepārliecina, un man joprojām ir mīkla, kā it kā racionāli analītiķi var attaisnot Allego P/B attiecību 73. Ja kāds var palīdzēt man saprast, ko es neieraugu, būšu ļoti pateicīgs.
Ar cieņu,
Ole Henrik Hannisdahl
Incremental AS dibinātājs.
Labots 6 October 2026: 12% likme tagad tiek saukta par diskonta likmi, nevis IRR, 29.903€ ir aprakstīta kā darbības peļņas pašreizējā vērtība (NPV ir aptuveni −20.100€), un kopsavilkumā tagad minēta tirgus 27,5× bilances vērtība un analītiķu netieši paredzētā 73× attiecība, nevis “līdz 70 reizēm”.