Elektromobiļi 1900. gadā veidoja 38% no ASV ražošanas. Paldies visiem, kuri mūs atveda atpakaļ

1900. gadā Amerikas rūpnīcas saražoja 4 192 automobiļus. Vairāk no tiem darbojās ar baterijām nekā ar benzīnu: 1 575 elektriskie pret 936 benzīna, bet pārējo daļu veidoja tvaika auto. Pēc vērtības elektromobiļi veidoja gandrīz trīs piektdaļas no visas nozares.

Pēc tam elektromobilis lielāko daļu gadsimta pavadīja kā muzeja eksponāts, piena piegādes auto un anekdotes objekts, līdz atgriezās kā tas, kam ikviens autoražotājs tagad apgalvo vienmēr esam ticējis.

Šī ir īsā versija par šo ceļu, un mēs to stāstām iemesla dēļ. Pagājušajā nedēļā mēs klusām atvērām Chargalytics bez maksas pētniekiem, NVO un žurnālistiem jebkur pasaulē. Uzskatiet to par mūsu pateicību cilvēkiem, kuri uzturēja elektrisko transportu dzīvu tā sliktajās desmitgadēs, un par aicinājumu tiem, kuri to vedīs tālāk.

Parīze bija pirmā

Elektromobilis ir vecāks par benzīna auto uzvaru, un tā bērnība lielākoties pagāja Eiropā. Gustave Trouvé 1881. gada aprīlī pa rue de Valois Parīzē vadīja ar bateriju darbināmu triciklu. Andreas Flocken 1888. gadā Kōburgā uzbūvēja četrriteņu elektrisko ekipāžu.

1899. gadā beļģis Camille Jenatzy ar torpēdas formas elektromobili La Jamais Contente Achères, netālu no Parīzes, sasniedza 105.88 km/h. Tas bija pirmais ceļu transportlīdzeklis, kas pārsniedza 100 km/h. Nosaukums — “nekad neapmierinātā” — ir novecojis labi. Nozare kopš tā laika nav bijusi apmierināta.

Londonā elektriskie taksometri parādījās 1897. gada augustā; radītās skaņas dēļ tos iesauca par kolibri. To nekad nebija vairāk par aptuveni 75, un līdz 1900. gadam tie bija pazuduši: baterijas un riepas nolietojās ātrāk, nekā ienāca maksa par braucieniem. Ikviens uzlādes punktu operators, kas to lasa, atpazīs biznesa modeļa problēmu.

Ņujorka darbojās ar baterijām

Elektroenerģijai vislabāk klājās tur, kur braucieni bija īsi, ielas — bruģētas un elektrostacija — tuvu. Tas nozīmēja pilsētas, un galvenokārt — Ņujorku. Elektriskie taksometri Manhetenā kursēja jau no 1897. gada, bet pilsētas piegādes autoparki elektrificējās apmēros, kādus neviens nepārspētu veselu gadsimtu.

Līdz 1914. gadam 39% kravas auto Ņujorkas metropoles teritorijā bija elektriski. Hārtfordā, Konektikutā, vietējais elektroenerģijas uzņēmums jau no 1912. gada iznomāja nomaināmas baterijas un izrakstīja kravas auto īpašniekiem rēķinus par nobraukto jūdzi. Battery as a service — pilnu gadsimtu pirms prezentāciju slaidiem.

Lūk, skaitlis, kas mūs apturēja. 1921. gada 1. janvārī Ņujorkā vēl strādāja 4 362 elektriskie kravas auto un furgoni, un gandrīz 2 900 no tiem pilsētas ielās bija jau kopš 1916. gada vai agrāk. No 2011. līdz 2014. gadam, kamēr pārdošanā bija Nissan Leaf, ņujorkieši kopumā reģistrēja aptuveni 1 600 uzlādējamos auto.

Skaidri sakot: gadsimtu pirms mūsdienu elektromobiļa Ņujorkas ielās bija vairāk elektrisko transportlīdzekļu, nekā tai būtu 2010. gadā.

Benzīns uzvarēja — un ne ātrumā

Pirmais elektriskais laikmets nezaudēja sacīkstēs. Tas zaudēja trīs strīdos — vienu pēc otra.

Pirmais bija par kloķi. Benzīna auto iedarbināšanai vajadzēja spēku un reizēm tā beidzās ar salauztu plaukstas locītavu, līdz 1912. gadā parādījās Cadillac ar Charles Kettering elektrisko starteri. Elektrības lielākā dāvana benzīna auto izrādījās poga, ar kuru to iedarbināt.

Otrais bija cena. Ford kustīgā montāžas līnija samazināja Model T cenu no USD 850 1908. gadā līdz mazāk nekā USD 300 1925. gadā. 1912. gadā ASV Enerģētikas departaments benzīna auto cenu lēsa USD 650, bet elektriskā rodstera — USD 1 750.

Trešais bija elektrotīkls. 1917. gadā elektrība bija tikai 7 miljonos no 22 miljoniem Amerikas mājsaimniecību. 2021. gada pētījums žurnālā Nature Energy apgalvo: ja elektrotīkls būtu paplašinājies 15 līdz 20 gadus agrāk, vairums autoražotāju, visticamāk, būtu izvēlējušies elektrību. Elektromobilis zaudēja ne tik daudz benzīnam, cik rozetes trūkumam.

Prātīgu dara sabrukuma ātrums. Elektromobiļi 1900. gadā veidoja 38% no Amerikas automobiļu ražošanas. Līdz 1909. gadam — 3%.

Garā ziema

Nākamos 60 gadus elektriskie transportlīdzekļi izdzīvoja tur, kur maršruti bija īsi un pieturas paredzamas. Lielbritānijā tas nozīmēja piena piegādātāju. 1967. gadā nozare apgalvoja, ka Lielbritānijā ir vairāk bateriju elektromobiļu nekā pārējā pasaulē kopā — gandrīz visi bija piena piegādes auto. Pasaulē lielākais EV autoparka operators kādu laiku bija rīta piena piegādes maršruts.

Katra naftas krīze šo ideju pamodināja, un katra ekonomikas atkopšanās to atkal iemidzināja. Pēc 1973. gada nāca CitiCar — siera šķēle uz riteņiem; kopā ar tā pēcteci tika uzbūvēti 4 444 eksemplāri — visvairāk saražotais amerikāņu elektromobilis līdz 2010. gadiem. Enfield 8000, projektēts Lielbritānijā un būvēts Grieķijas Siras salā, tika saražots aptuveni 120 eksemplāros.

1990. gadā Kalifornija lika autoražotājiem sākt pārdot bezemisiju transportlīdzekļus. GM uzbūvēja 1 117 EV1, katru iznomāja, pēc tam atņēma un lielāko daļu saspieda lūžņos. 2003. gadā vadītāji sarīkoja bēres.

Tas, kam patiesībā bija nozīme, notika citur. 1991. gadā Sony sāka pārdot pirmo komerciālo litija jonu elementu videokamerām. Toreiz neviens nedomāja, ka tas ir stāsts par automobiļiem.

Otrais elektriskais laikmets

Norvēģija sāka agri un stūrgalvīgi. Tā 1990. gadā atbrīvoja elektromobiļus no iegādes nodokļa, 1997. gadā piešķīra tiem bezmaksas maksas ceļus un 2001. gadā atcēla 25% PVN — laikā, kad piedāvājumā bija Think City un Buddy, kurus tikpat kā neviens negribēja. Divdesmit gadus tas izskatījās pēc politikas bez tirgus.

Tad automobiļi kļuva labi. Tesla 2008. gadā piegādāja pirmo Roadster, Mitsubishi 2009. gadā laida klajā i-MiEV, bet Nissan — Leaf 2010. gada decembrī. 2010. gadā elektromobiļi veidoja 0.3% no Norvēģijā pārdotajiem jaunajiem auto. Līdz šim 2026. gadā tie veido 97.9%.

Pārējā pasaule sekoja lēnāk, bet pēc tam — uzreiz. Elektromobiļi no 0.01% pasaules pārdošanas apjoma 2010. gadā pieauga līdz ceturtdaļai 2025. gadā — 21 miljonam auto gadā. Standarti cīnījās savā starpā — CHAdeMO 2010. gadā un CCS 2012. gadā — un 2024. gadā Eiropa ar AFIR noteica automaģistrāļu pārklājumu likumā.

Un auto vajadzēja vietu, kur uzlādēties. 2010. gadā IEA visā pasaulē saskaitīja 3 994 publiskos uzlādes punktus. Līdz 2025. gada beigām to bija vairāk nekā 7 miljoni, lielākā daļa uzbūvēta pēdējos piecos gados. Tā ir visstraujākā publiskās infrastruktūras izbūve, kādu vairums no mums pieredzēs savā darba mūžā.

2100: neapgleznotā daļa

Te beidzas godīga prognozēšana. IEA galvenie scenāriji sniedzas līdz 2035. gadam. BloombergNEF sagaida, ka 2040. gadā uz ceļiem joprojām būs vairāk nekā miljards benzīna un dīzeļauto. Aiz 2050. gada neviens nopietns cilvēks prognozes nepublicē — un pareizi dara.

Padomājiet, kā 1926. gadā būtu prognozējuši 2026. gadu. Elektromobiļi bija izzūdoša niša, vairumā pasaules mājokļu nebija elektrības, un neviens nebija dzirdējis par litija joniem. Tas, kurš ceļos 2100. gadā, varbūt nevaldīs auto, varbūt to nevadīs un varbūt to nesauks par uzlādi.

Taču mēs zinām, kā tapa pēdējie 145 gadi. Tos veidoja cilvēki, kuri mērīja, publiski strīdējās un visu pierakstīja: inženieri Parīzē, komunālais uzņēmums Hārtfordā, kas iznomāja akumulatorus, piena piegādes punkti, kalifornieši, kuri sarīkoja automašīnai bēres, norvēģi, kuri turpināja balsot par nodokļu atlaidēm, kam neviens cits neticēja, un pētnieki un reportieri, kuri skaitīja vēl ilgi pirms kāds viņiem par to maksāja.

Atdot parādu un ieguldīt nākotnē

Arī Chargalytics balstās uz šo darbu. Liela daļa no tā, ko zinām par uzlādi, sākas ar atvērtajiem datiem: Norvēģijas NOBIL uzlādes punktu reģistru, OpenStreetMap brīvprātīgajiem, Eiropas Copernicus klimata ierakstiem un garu virkni diplomdarbu, pētījumu un ziņu stāstu, kas pirmie uzdeva neērtos jautājumus.

Tāpēc cilvēki, kuri šo darbu dara tagad, Chargalytics saņem bez maksas. Research & Press ir pieejama pētniekiem, diplomdarbu studentiem, žurnālistiem un NVO jebkurā valstī, piesakoties jebkurā valodā. Tie ir 12 mēneši mūsu Analytics plāna un Research API, un maksa par to ir viena rinda zem jūsu diagrammas.

Pirmo elektrisko laikmetu no eksistences izrunāja cilvēki, kuriem nebija skaitļu. Nākamie simt gadi ir pelnījuši labākus. Ja atbilstat prasībām, piesakieties šeit. Ja pazīstat kādu, kurš tām atbilst, nosūtiet viņam šo.